Dienas nometne bērniem "Iepazīsti Latviju"

skriveru gotina

5 idejas, 5 dienas jeb skaista tā Latvija!
Pirmā ideja...
Vienmēr esmu par saturīgi pavadītu laiku gan art draugiem, gan ar bērniem.
Šonedēļ kopā ar 20 rīdizniekiem dodamies nometnē ,,Iepazīsti Latviju''
Rīts sākas. tevi sveicina 20 acu pāri, 20 smaidi, viņi ir gatavi doties ar mani un Santu kopā, lai uzzinātu, ko jaunu. Tā ir lieliska sajūta, ka viņi kopā ar mums gatavi ienirt Latvijā.
"Šodien dodamies Skrīveru virzienā. Pirmais, kas nāk prātā par šo novadu ir Gotiņa un bērniem Sūnu ciema zēni, bet mēs atceramies Zaļo zemi.
Tā nu sāksim ar vēderpriekiem. Esam Gotiņu ražotnē. Uzvelkam cepures, ķitelīšus apsienam, nomazgājam rokas un ķeramies pie savu konfekšu tīšanas...eh...ir 7 konfektes, bet papīrīši tik seši., Hmmmm..tātad vienu apēdam jau uzreiz. Mazās rokas vārta savas gotiņas riekstos, rozīnēs, saulespuķu sēklīņās, Ar mīlestibu raksta uz papīrīša, ka šo viņš tin MAMMAI, OMEI, TĒTIM, MĀSAI vai BRĀLIM. Sirds iesāpas mazajām rociņām, ja nesanāk tik glīti, bet mēs mierinām, ka galvenais ir mīlestība, ko ietinām. Stunda paiet nemanot.
Tad dodamies uz spēļu laukumu, pirms pusdienām ir jāizskrienas...spēlējam spēles...
Pusdienas godam nopelnītas, spēki izņemti...
Mājupceļā mēs apsājamies Skrīveru dendroloģiskajā parkā, Tas ir vecākais Latvijas dendrārijs, kura stādījumus plānojis un veidojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians fon Siverss (1857. – 1919.). Jāatzīmē, ka līdz 1. pasaules karam sugu skaits parkā ir bijis divas reizes lielāks. Augu stādījumi ir grupēti pēc to dabiskās augšanas vietas – dažādiem pasaules ģeobotāniskiem rajoniem. Parkā ir izveidoti pastaigu celiņi, bet pie augiem izvietotas plāksnītes ar sugas nosaukumu latviešu un latīņu valodā. Apmeklētāji var apskatīt strūklaku, kas darbojas no otrdienas līdz svētdienai (no 11 00 – 23 00, katru pilnu stundu pusstundas garumā).
1,5 h parkā paskrēja nemanot. Esam kārtīgi noguruši. Sakāpjam autobusā un dodamies atpkaļ uz Rīgu.
Tāda nu ir mūsu pirmā ideja..
Rīt ķersimies pie otrās....

Laci

Otrā ideja...
Ir rīts un saule spīd, tāpat kā mazās acis, kas kuras es sagaidu no rīta. Urāaa, šodien dodamies pēc spēka, cepsim spēka maizi. Nez kā diena paies? visi jautājam viens otram!
Pirmais piedzīvojums ir tas, ka brauksim ar satiksmes autobusu uz maizes ceptuvi Lāči. Jāatceras, ka iekāpjot autobusā sasveicanamies ar šoferīti, novēlam viņam jauku dienu. Pēc nepilnas stundas izkāpjam Benūžos un dodamies ceptuves virzienā. Un protams, ka ir jāieņem spēļu laukumiņš. Kājas jāizloka, balss jāpatrenē. Kad mazie sāk nogurt, tad pieslēdzas skolotājas ar savām spēlēm, kur nu sava domāšana jāieslēdz, nemaz tik viegli neiet, tāpēc dodamies pēc spēka jau...
Mūs sagaida ceptuves gide, pārgērbj mūs maizniekos, galvā liekam cepures un velkam virsū halātus.
Eksursija var sākties....
Latviešiem maizīte ir dārgāka par zeltu, it sevišķi rupjmaize, tāpēc pirmo lūkojam kā to cep puiši, jo tikai puišiem ir tāds spēks, lai izcilātu līzi, katrs kukulītis ar mīlestību tiek veidots, apskauts...tā ir maizītes dzimšanas diena!
Arī mēs ar Santu iemēģinām savu roku veidojot savus kukulīšus un šaujam tās krāsnī. 
Tikmēr mazie ceps divus klinģerus, kurus mēs ar gardu muti ēdīsim rīt......un protams, ka mazie cepumiņi, kurus varam apbētrt ar riekstiem, šokolādi, krāsainu cukuru, arī top ceptuvē.
kamēr mūsu gardumi ir krāsnī, tikmēr izstaigājam cehu pēc ceha...te tiek viss gasēts, te tiek kūkas ceptas, te baltmaizīte, te tiek mīcīta mīkla....tik saldi smaržo, ka nu sāk ar gribēties ēst.
Lēnām dodamies uz krāsns pusi, kur mūsu cepumiņi jau gatavi, tos glīti safasējam, kliņģeri ar gatavi jau.
Pa vidu uzzinām daudz dažādas informācijas,jaunas, aizmirstas un interesantas....
Nu esam godam nopelnījuši pusdienas. Balti galdauti, tas ir tik jauki, maizīte stāv uz galda. Izrunājam, kāpēc elkoņus negribam likt uz šo baltumu...cik mēs visi laimīgi un patiesi...
Pie pusdienām ir lietišķas sarunas, daudzi apsriež redzēto, piedzīvoto...pēc tam pārrunājam visu redzēto. Un sākas komandu cīņas par ātrāk atbildētiem jautājumiem, cik labi, ka ar uzmanīgi klausījāmies...
Lietus mūs pārsteidza (???:) ) , bet mums jauns konkurss,, Ko varam darīt kopā ar draugiem, bez interneta spēlēm, telefona, televizora?'''O, idejas superīgas, tad nu ar pie tām ķeramies, spēlējam teātri, mēmo šovu....
Laiks paiet ātri....
Steidzam vēl veikalā gardos Lāču našķus iepirkt, pārrunājam Ceļa satiksmes drošību un autobuss jau klāt. Dodamies uz Rīgu...Līdzi mums ir kliņģeri un mūsu ceptie rupjmaizes kukulīši....
Atā, Lāču maize!!!

Keguma HEStrīs..trīs..trīs....

Ripo vilcieniņš....šodien ripojam uz Ķeguma Hes. Super ziņa, ka to darīsim ar vilcienu,. Ir bērni, kuri nav braukuši ar vilcienu, ir bērni, kuri sen nav braukuši ar vilcienu. 
Pēc nepilnas stundas izkāpjam Ķeguma stacijā un dodamies Daugavas virzienā. Ārā spīd saulīte, beidzot ir silti. Izejam cauri parkam, kur mēs aplūkojam interesantu Saules pulksteni, un izrādās, ka var pateikt, cik ir pulkstenis. Esam uz tilta, šķērsojam Daugavu.
Pie HES mūs sagaida gids Rūdolfs. Un visi kopā ejam uz Latvenergo muzeju.
Cik daudz interesantu eksponātu, informācijas...uzzinājām, ka Pļaviņu HES ir otrais lielākais Eiropā, uzzinām, kāpēc Rīgas Operas teātra bilde ir muzejā aplūkojama, pamēģinām elektriķu gumijzābakus noturēt rokās, un izrādās, kamēr nebija ĶEguma HES, par elektrību bija jāmaksā 1 lats un 40 santīmu, bet pēc HES celtniecības cena sarūk līdz 5 santīmiem.
Muzeja otrajā stāvā varam aplūkot lietas, kuras mājās bija man bērnībā vai manai mammai..Re, kā izmainījies televīzors, eu, tā tak veļas mašīna , un te jāmet lats, lai elektŗiba būtu....viens pēc otra iesaucas mazie...
Ārā pieejam pie lielām lielām turbīnēm, un mēģinām pat pievilkties, tak spēcīgi esam mēs...Vērojam Daugavu, cik tā strauja tur, dzirdam dažādus nostāstus. 
Esam mazliet noguruši. Uzēdam vakardienas cepto kliņģeri, apsēžamies un Rūdolfs uzliek mums filmu par bērnu drošību ,,Lai dzīvo bērni!', ko ar lielu interesi skatāmies. Pēc filmas visi uz mirkli apdomā....
Sakām Paldies!!!
Rūdolfs mūs pavada līdz izejai, bērni iet kopā ar viņu raitā stūrī un dalās spociņu stāstos par elektrību.
Un atkal ceļš uz staciju, tas ir nepilnus 2 km tāls...
Esam enerģijas pilni, tāpēc bērnu laukumiņš mūs jau gaida. Urāaaa...visi izklīst, skrien, spēlē ķerenes, meitenes zem koka čalo. Pēc mirkļa esam noguruši un bērniem piedāvaju mieŗigās spēles, sasēžamies aplī, runājam domājam, cik labi visiem kopā....
Vēl tik mazliet..
...un atkal kāpsim vilcienā, lai dotos uz Rīgu.....

baskaju takaceturtā.....
Nu, ko šodien darām? Saule spīd, tak īstais laiks doties nelielā un superīgā pastaigā.

Sakāpjam ātri autobusā un dodamies uz Valgumu pasauli.

Baskāju taka ir klāt!!!! "Ātri raujam nost apavus, te tak var basām kājām.

Visi esam uz START līnijas. Dodam pēdējos norādījumus, izvēlamies sev palīgus, kuri ies pa priekšu, sekos līdzi, kur palikušas skolotājas, lai tik nenošmauc kādu soli, kādu oli un čiekuru...

Mēs ar Santu veram savas čakras vaļā, mums tak noteikti tās ir ciet...

AU...Au....ik pa laikam dzirdu, kāds iesaucas. Hmmmm??? Iet tālāk vai neiet, stāv kāds pie nākamā šķēršļa. Ejam, būs jautri!!! Saņemamies un kāpjam dubļos....

Labo domu labirints, klusi visi ejam, vairs neejam uz laika, bet pie sevis domājam...Skolotāj, skolotāj, vai skaļi var teikt, ko domāju.....??? Padomāsim klusi, mēs tak klusumu mākam klausīties, vai ne? labirinta vidū apsēžamies un padomājam....

Es apvilku vara jostu,

Ap to savu Tēvu zemi....

Ejam un priecājamies par Lielvārdes jostas krāsojumu....

O...stikli...ideāli....pat ar Santu bildi uztaisām, jo mēs tak ar te bijām kopā ar bērniem.

Tā...nākamā čakra veras vaļā...

sestā...un septītā ar....

Mēs esam tp paveikuši....

mazgājam kājas, visi priecājamies par maigajām pēdiņām un mēs par 4 euro vērto pedikīru.

Eu, mēs ārā ēdīsim, super..super, kas var būt labāks par pusdienām ar skatu uz ezeru....

Lēnām dodamies uz autobusu, laiks ir paskrējis nemanot...

Sveicienus nododam Ķemeru purva takai....

Rīga mūs gaida ar sauli!!!

brivibas piemineklispieci arī klāt....
Nu, ko? Piektdiena ir klāt? Jā...tad nu, lai iet uz pilnu banku! Rīga no augšas un vēstures aplūkojama.

Visi esam tik satraukti, visiem ziedi rokās, lūkojam Goda sardzi pie Brīvības pieminekļa. Tik daudz jautājumu no bērniem ( labi, ka man Barons dien armijā, ka varu ar paspīdēt ar zināšanām). Vislielākais prieks par puišiem, kuri noliekot ziedus pie pieminekļa novelk cepuri. Mums tie jaunie puiši ir tik superīgi!!!

Re, pienāk Mārītes kudze. Viņai rokās Brīvības pieminekļa atslēga. Dzirdam stāstu par cietumnieku, kuram ļāva uzlauzt durvis, lai tiktu pie atslēgām...

ieejam iekšā...visi tik nobijušies, klausāmies stāstos par vēsturi, uzdodam tik daudz jautājumu, ka aizmirstam pašu galveno, ka jākāpj augšā...9 stāvu augstumā kāpjam pa kāpnēm augšā, lai no Mildas kājām raudzītos uz Rīgu...

Patriotisma stīga aizskārta, it sevišķi diviem bērniem, kuriem tik ļoti bija bail...Malači!

Kāpjam lejā, parakstāmies Goda grāmatā 186.lpp..esam priekšpēdējie..Ideāli, lai atcerētos pēc 10, 20 gadiem....

Uztaisām kopbildi..

Izejam ārā...aplūkojam Kārli Zāli, kurš sevi ir iekalis piemineklī, aplūkojam bērnu Latviju, ko MIlda rokās tur...

Un raitā solī dodamies uz Rīgas ieejas pusi pie Pulvera torņā, aplūkojam Zelta bruņinieku, kurā ar agrāk bijis tur...

Hop.....es aizvedu bērnus uz Vērmanes parku...nez, ko tur var darīt?

Eu,. tur tak pieminekļi, un skolotāji dod orientēšanās uzdevumus pa parku...jā, gribas pirmajiem būt, bet uzdevums ir NESKRIET.....visi prātīgi tos izpildām, izrādās, ka bez bērna laukumiņa, tur vēl daudz kas ir....

Pusdienas...

Pēc pusdienām garstāvoklis mazliet sapīcis, jo Latvijas TV tornis ir krāsošanā....pukstam, pukstam, bet redzam Rīgu no Zinātņu akadēmijas 17. stāva....Skolotāj, skolotāj, re..Pārdaugava cik zaļa, Skolotāj, re..te Jaunā Teika, skolotāj, re...cik maziņš Brīvības piemineklis..Skolotāj..skolotāj.....skolotāj.....

Braucam lejā...es ar dažiem bērniem kāpju lejā...tas nekas ka 17. stāvs...

Raitā solī dodamies uz Kr. Barona muzeju, kur mūs sagaida Rūta...Un bērni atvērtām mutēm, klusumā klausās stāstus , kuri norisinājušies pirms 185. gadiem...uzdod jautājumus Kr. Baronam...vairāk neko nedzirdam, jo mums ar Santu nav ļauts šajā laikā būt klāt...

laiks..laiks...laiks paiet ātri...skolotāj...skolotāj....re...nedēļa jau galā....skumji, bet liels prieks, jo spējām bērniem parādīt, ka mēs esam dažādi, ka Latvija ir dažāda, bet visu mīlēta..

Skolotāj......

Paldies Jums...iegulstas rokās rudzupuķes un pašu cepta maizīte...

Paldies Jums...